Sociālā inovācija
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar Inovācija. |
Sociālās inovācijas ir jaunu ideju ģenerēšanas rezultātē radies pakalpojums. Kā definējis Eiropas institūts par publisko pārvaldi, mūsdienu projektu pieejamības apstākļos jebkura publiskās pārvaldes institūcija var kļūt par sociālo inovāciju organizāciju, veicot jauninājumu ieviešanu organizācijas cilvēkresursu attīstībā. Sociālo inovāciju pētniecība, informācija par tām ir samērā izplatīta vecās Eiropas valstīs. Taču arī tur vairāk tiek pētīta sociālā uzņēmēja - social entrepreneur ietekme uz sociālo inovāciju veidošanu. Sociālās inovācijas definējas arī kā jaunu ideju par sociālajām attiecībām, sociālām organizācijām ģenerēšana un realizācija. Latvijā un pasaulē plašāk pazīstami ir jēdzieni - tehnoloģiska inovācija un biznesa inovācija. Par sociālo inovāciju jēdzienu izpratnes, pētījumu un raksturojumu tikpat kā nav. Arī ārzemju rakstos sociālo inovāciju jēdziens visbiežāk saistīts ar sociālo uzņēmēju - social entrepreneur darbību. Tiek veidoti sociālo inovāciju centri, kuros apkopo un analīzē, kā arī kā labāko praksi popularizē uzņēmēju atbalstu dažādām sociāli marginalizētām iedzīvotāju grupām.
Sociālās inovācijas ir viens no resursu piesaistes veidiem. Tās varētu raksturot kā dažādus ekonomiskas un sociālas dabas jauninājumus, kuru ieviešana veicina organizācijas attīstību. Apskatot sociālo inovāciju veidošanās vēsturi, 20.gs. 60. gados institūciju pārmaiņu pētnieki T. Burns un G.M.Stalkers savā darbā The Management of Innovation konstatēja, ka institūcijām ir problēmas piemēroties jauniem apstākļiem un procesiem. Ārējai videi, kā spēcīgam institūciju ietekmējošam faktoram ir būtiska nozīme organizācijas integrācijā un dinamiskā attīstībā. Tātad, jau agrīnos institūciju sociālo inovāciju pētījumos teikts, ka "tikai organizāciju savstarpēja interakcija ārējā vidē veicina jaunievedumu rašanos" (Pfeffer, 2003).
Inovatīva darbība - innovative action ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovatīva attīstība definēta kā sabiedrības labvēlīgas virzības process, kurā plaši izmanto jaunas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas, arī sabiedrības atsaucība jaunradei ideju vai citās jomās.
Kopumā pētījumi par procesiem, kas izraisa dažādus sociālo inovāciju veidus, ir veikti nepietiekoši. Pētījumi par institūciju, organizāciju sociālo inovāciju veidiem ir savarīgi, jo organizāciju spēju sevi atjaunot nosaka organizācijas jaunrade, kas, savukārt, ilgtermiņā nosaka jebkuras ekonomikas un sabiedrības panākumus.